Puķes piesaista mūsu uzmanību jau bērnībā. Katrs ir lasījis, un varbūt ir skatījies tā paša nosaukuma animācijas filmu par sarkano puķi. Jaunākā tirgotāja meita uzdeva tēvam atrast visā raibajā pasaulē pašu skaistāko ziedu. Pēc ilgiem ceļojumiem izpildīja mazās lūgumu, taču par to gandrīz zaudēja savu dzīvību un pašu mīļāko meitu. Nu, šajā pasakā nav skaidrs, kāda tieši bija tā „sarkanā puķīte”, tāpēc lai tas paliek katra fantāzijas ziņā, un tādēļ tam, ka princese no pasakas „Divpadsmit mēnešus” gribēja sniegpulkstenītes ziemas vidū, ir loģisks izskaidrojums. Izrādās, ka sniegpulkstenīšos esošais galantamīns uzlabo neironu darbību, tādēļ to atrašanās vidē uzlabo smadzeņu darbību. To pavisam nesen paziņoja Ķīnas zinātnieki.

Visā pasaulē, neatkarīgi no tautas kultūras, puķes piesaista katru ar savu neatkārtojamo skaistumu un apreibinošām smaržām. No pat senatnes līdz šodienai tik greznotas mājās un pat frizūras. Romieši puķes izmantoja kā zāles, bet korejieši uzskatīja, ka ar puķēm iespējams paredzēt nākotni. Puķes palīdz izteikt visslēptākās jūtas un iekarot sievietes sirdi. Viduslaikos ar puķu valodu bija iespējams ierādīt tikšanās vietu.

Puķu simbolikas saknes ir meklējamas senatnes reliģijās. Vairums puķu ir saistīts ar senajām dievībām. Renesanses laikposmā ticēja, ka daba ir dievišķības atspulgs. Viduslaiku dārzi tika stādīti, ņemot vērā garīgo puķu nozīmi. Modernās puķu valodas saknes atrodas Turcijā. Runā, ka cilvēki aiz neko darīt, minēja puķu nozīmes. Puķu valoda bija īpaši izglītota Anglijas karalienes Viktorijas valdīšanas laikposmā. Šis laikmets bija ļoti stingrs pret sieviešu un vīriešu attiecībām. Nebija iespējams atklāti paust savas domas un emocijas. Tāpēc puķes kalpoja jaunas puķu valodas radīšanai. Puķes kļuva par iemīlējušos cilvēku sarunāšanās līdzekli. Jebkāda dāvināta puķe vai puķu pušķis tā saņēmējam nesa kodētu ziņu. Dāvinot puķes, vīrietis izpauda savas jūtas mīļotajai. XIX gadsimtā, puķu simbolikai kļūstot vēl sarežģītākai, sāka sarakstīt grāmatas par šo neparasto saziņas veidu.

Pat šajos modernajos laikos katram mēnesim ir sava puķe. Neļķe ir janvāra puķe, īriss – februāra. Narcise saistīta ar martu, kumelītes – ar aprīlī, bet lilija – maiju. Jūnijs ir rožu mēnesis, bet jūlijs atkarīgs no ģerāniju-gundegu augu dzimtas ģints pārstāvja, kuram ir arī cits nosaukums „Dolphin”, kas ir cēlies no grieķu valodas, pateicoties ziedu pumpuru delfīnam līdzīgajai figūrai. Gladiolas simbolizē augustu, astere – septembri, samtenes – oktobri, bet krizantēmas – novembri. Re, tā sauktā Ziemassvētku puķe – puansetija – piesaistāma decembrim.

Daudzām valstīm ir sava „nacionālā” puķe. Dažu nacionālo puķu saknes meklējamas tautas kultūrā vai reliģijā, un ir simtu vai pat tūkstošu gadu vecuma. Populārākās nacionālās puķes ir lilijas, tulpes un īrisi. Roze ir ASV, Lielbritānijas un Maldīvu salu nacionālā puķe. Tas, kad Alpu zvaigznīte (vai populārāks nosaukums – ēdelveiss) ir Austrijas nacionālā puķe nav labi pazīstamās filmas „The Sound of Music” izdomājums, bet gan tīra patiesība. Sarkanā magones, visvieglāk audzējamā savvaļas puķe, ir Beļģijas nacionālā puķe. Maijpuķītes ir nacionālā Somijas puķe, tās brīnumainās un spēcīgās smaržas dēļ to ļoti bieži izmanto kāzās. Nacionālās Nīderlandes Karalistes puķes tulpes sīpol var aizstāt parasto sīpolu virtuvē. Bet Lietuviešu nacionālā puķe, kas simbolizē nevainību un godīgumu, ir rūta, ar kuru senajā Lietuvā greznojās jaunā sieva.

Runājot par puķu nozīmi un simboliku, vispirms jāpiemin, ka puķes bieži simbolizē atdzimšanu, atjaunošanos, jaunību un skaistumu. Puķes dāvināmas gan piedzimstot, ar tām iepriecinām dzimšanas dienās, jubilejās, kāzās, dažādos svētkos un gadījumos, ar tām tiek vainagots pēdējais ceļojums. Puķu skaistums un sievišķīgums arī radīja tradīciju dot meitenēm puķu vārdus. Viens no populārākajiem vārdiem Lietuvā ir Rūta, kas cēlies no tā paša nosaukuma jau pieminētās puķes, kas jau no seniem laikiem ir nevainības simbols.

Dažādās kultūrās ir izveidojusies dažādu aizspriedumu, nozīmju un simbolu sistēma. Latvijā populārākie „pāra skaits ziedu nozīmē sēras”, „sarkana roze nozīmē mīlestību”, „ja puķe neilgi zied, tātad – nemīl, lai gan pēdējā gadījumā ir skaidrs, ka viss ir atkarīgs no uzskatiem. Mīļotajam cilvēkam nav ieteicams dāvināt dzeltenas puķes, jau tautā ir izplatīts aizspriedums, ka dzeltenas puķes simbolizē šķiršanos. Pierasts sievietēm dāvināt tikai apaļus puķu pušķus, bet vīriešiem – vertikalas formas un spēcīgāku krāsu u. tml. Pat ir sanācis dzirdēt dīvainu nostāju, ka rozes un orhidejas ir ziedi, bet viss cits tikai aksesuāri ziediem. Bieži vien mājās var atrast „naudas koku” – īpašu puķu poda puķi , ko ierasts dāvināt, vēlot saimniekiem bagātību. Tautas valodā sastopami tādi savādi puķu nosaukumi kā vecpuisis vai puķe palaistuve.

Puķu simbolika ir atkarīga no veida un krāsas, tādēļ puķu simbolikā viegli apmaldīties. Izvēloties puķes vai puķu pušķi, derētu saprast vismaz krāsu alfabētu. Piemēram, balta krāsa nozīmē godīgumu, sarkana – mīlestību un kaislu, rozā krāsa nozīmē mīlestību, laimi vai draudzību. Dzeltena krāsa parasti simbolizē gudrību, oranža – radošumu. Zaļa krāsa simbolizē izaugsmi, attīstību, atjaunošanu un pat auglību. Zilā krāsa ir miera un veselības simbols. Violetā krāsa runā par pašatdevi un garīgumu.

Tomēr, kā jau minēts, katrai puķei atkarībā no krāsas ir atšķirīga nozīme. Dažas vērtības ir novecojušas neatkarīgi no pasaules valsts. Piemēram, sarkana roze dāvinām, mīlot. Taču baltā roze runā par godīgumu, dzeltenā – par neuzticamu. Dažādas krāsas tulpēm tāpat arī sniedz dažādas nozīmes. Piemēram, sarkana tulpe runā par mīlestību, balta par piedošanu, dzeltenā labas idejas, bet violetas tulpes simbolizē diženumu. Tāpēc, ja puķu nozīmes ir vienlīdz nesaprotamas, vislabāk ir konsultēties ar floristu vai jautāt puķu saņēmējam. Tāda taktika palīdzēs izvairīties no šādas anekdotiskas situācijas: puisis iet ciemos pie savas mīļotā un uzdāvināt divus ziedus. Meitene kļūst dusmīga, jo divas puķes nozīmē sēras. Puisis attaisnojas: „Aizgāju uz ziedu veikalu. Izvēlējos to pašu skaistāko puķi, taču skatos, ka tās atlikušas tikai divas. Nu, es padomāju, ja es paņemšu tikai vienu, tad ko pārdevējai ar atlikušo darīt? Galu galā, neviens to nepirks. Tāpēc es paņēmu abas… ”